F. E. Štolls ir ievērojams XX g.s. pirmās puses baltvācu zinātnieks, kurš savu darbu un zināšanas veltījis dabas izpētei un aizsardzībai. Galvenās darbības jomas bija ornitoloģija un mikoloģija.
F. E. Štolls dzimis 1874. gada 3. oktobrī Daugavgrīvas mācītājmuižā pie Rīgas. Pēc mācībām Rīgas pilsētas ģimnāzijā apguvis dermoplastiku Berlīnē Linnaea institūtā. 1893. gadā iestājās Rīgas dabaspētnieku biedrībā, ar kuru bija saistīta visa tālākā F. E. Štolla dzīve un darbs. No 1895. gada viņš bija šīs biedrības muzeja Ornitoloģijas nodaļas vadītājs.
No 1917. gada strādāja par dabaszinātņu skolotāju vairākās Rīgas vācu skolās. Lasījis daudzas lekcijas gan Latvijā, gan arī ārzemēs. Gadu no gada organizējis sēņu izstādes, tādejādi paplašinot iedzīvotāju zināšanas par sēnēm. 1939. gadā F.E.Štolls devās uz Vāciju un 1942. gadā dibināja Putnu aizsardzības staciju Kranichbruch pie Šnābelas. Vēlāk Lērē Dabas aizsardzības un dzimtenes vēstures muzejā izveidoja un vadīja muzeja dabas nodaļu. 1955. gadā apbalvots ar Valsts nopelnu krustu (Bundesverdienstkreuz). Mira Heselē, Vācijā, 1966. gada 21. septembrī.
No lielākajām F.E.Štolla publikācijām jāmin Tier- und Pflanzenleben am Rigaschen Strande (Dzīvnieku un augu dzīve Rīgas Jūrmalā) - 1931. gadā un Latvijas sēnes, kas 1934. gadā publicētas Jaunā zinātnieka sērijā.
Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Štolls pievērsās Latvijas sēņu izpētei. Tajā laikā viņš ir vienīgais cepurīšu sēņu pētnieks Latvijā. F. E. Štolls nevāca sēņu herbāriju, bet savus sēņu atradumus rūpīgi izpētīja un zīmēja. Zīmējumu lapās redzamas ne tikai pašas sēnes, bet tur atrodami arī dati par sēņu bazīdiju, asku un sporu izmēriem; visām sēnēm minētas to atradnes un ievākšanas laiks. Šajā sēņu akvareļu zīmējumu kolekcijā ir tādas retas un interesantas sēnes kā Elija mušmire - Amanita eliae, parazītiskā samtbeka - Boletus parasiticus, sekstainā zemeszvaigzne - Geaster pectinatus, Šveinica piepe - Polyporus schweinitzii, punktainā poronija - Poronia punctata, krokainā kazbārde - Sparassis crispa u.c. F. E. Štolla meita Katarina Bikeriha - Štolla, sekojot sava tēva novēlējumam, zīmējumu kolekciju 1998. gadā dāvināja Latvijas Universitātes muzeja Botānikas nodaļai, kur tas glabājas arī šobrīd. Viņa sēņu akvareļu zīmējumu kolekcija un publicētie darbi veido to zelta fondu, uz kura pamatojas turpmākie šo sēņu pētījumi, kuri veikti jau 20. gadsimta otrajā pusē.
2000. gadā Latvijas Dabas muzejs ar F. E. Štolla bijušā skolnieka D. A. Lēbera atbalstu izdeva grāmatu Latvijas sēnes. F. E. Štolla akvareļi.
Grāmatā ir zinātnieka biogrāfija, svarīgāko publikāciju saraksts un 162 Latvijas sēņu akvareļi. Katrai Ferdinanda Štolla attēlotajai sēnei ir norādīta tās atrašanas vieta un gads. Lai grāmata varētu kalpot arī kā neliela rokasgrāmata sēņu pazīšanai, attēlotajām sēņu sugām norādītas to augtenes, substrāts, augšanas laiks, sastopamības biežums.