Interesanti!

SĒNES DABĀ UN MŪSU DZĪVĒ

Sēnes var būt ne vien ēdamas, bet arī citādi noderīgas; ne vien indīgas, bet arī bojājošas un postošas.

 

Kas apēd mājas?

Īstā mājassēne Serpula lacrymans

Īstā mājassēne (Serpula lacrymans) jeb brants ir bīstamākā sēne ēkās, kas izraisa nopietnus bojājumus koka konstukcijām Eiropā un citviet pasaulē. Arī Latvijā S. lacrymans ir plaši izplatīta, par ko liecina daudzās iedzīvotāju sūdzības par sēnes nodarītiem postījumiem. Mitras un pavēsas vasaras ir īpaši labvēlīgas šīs sēnes attīstībai. Pēc mūsu datiem, branta postījumi Latvijas ēkās sastāda ap 40% no visiem reģistrētiem mājas sēņu gadījumiem. Parasti maksimālais gadījumu skaits novērots no marta līdz septembrim. Ēkās visbiežāk sēne konstatēta grīdās, durvju stenderēs vai koka sienās zem apmetuma.

Foto: Bruno Andersons Foto: Bruno Andersons
   
Īstās mājassēnes Serpula lacrymans augļķermenis.
Lai attēlu palielinātu, klikšķiniet šeit.
Jauns, kokvilnai līdzīgs Serpula lacrymans micēlijs un
hifu sakopojumi – t.s. virves pagrabā uz mūra sienas.
Lai attēlu palielinātu, klikšķiniet šeit.
 
Foto: Bruno Andersons
 

Augšā: Sventes muiža (Daugavpils raj., celta XIX gs.) 1999. gadā. Muižas ēkā atradās skola, kura ap 1990. gadu tika pārcelta. Pēc tam ēka ilgus gadus stāvēja pamesta. Pa to laiku S. lacrymans bija izplatījusies visā ēkā.

Pa kreisi: S. lacrymans hifas priedes traheīdas lumenā (skenējošā elektronu mikroskopija).

Foto: Urve Kallavus

Sēnes kā celtniecības koksnes noārdītājas īpašo bīstamību nosaka tās spēja ar micēlija un virvju palīdzību no mitras koksnes izplatīties un tālāk kolonizēt relatīvi sausu koksni (20-30%), kā arī izspiesties caur inertiem materiāliem (mūra sienām vai apmetumam). Labvēlīgos apstākļos S. lacrymans ēkā izplatās strauji un tās radītie materiālie zaudējumi var dubultoties ik gadu. Ir aplēsts, ka, piemēram, Apvienotajā Karalistē īstās mājassēnes nodarītie zaudējumi gadā sastāda vismaz 150 miljonu mārciņu. Sēne var izraisīt nopietnus materiālos un morālos zaudējumus ne tikai ēku īpašniekiem, bet arī sabiedrībai kopumā, nodarot kaitējumu kultūrvēsturiskām celtnēm.

© LV KĶI, Koksnes un tās materiālu aizsardzības un emisijas testēšanas laboratorija


Rūsas sēne uz kadiķiem

Paretam Latvijā pavasaros (apmēram maija vidū) uz kadiķu stumbriem un zariem vērojama neparasta Gymnosporangium ģints rūsas sēne. Šī sēne uz kadiķu zariem un stumbriem redzama kā oranži dzeltenīgi, cilindriski līdz 5 mm resni un līdz 1 cm un vairāk gari veidojumi, kas ir mīksti, gaļīgi un nespeciālistam nemaz neatgādina rūsas sēni. Uz mūsu parastā kadiķa attīstās rūsas sēnes, kuras vēlāk vasarā parazītē uz pīlādžiem, vilkābelēm un ābelēm, bet uz dārzos kultivētā kazaku kadiķa - rūsas sēne, kas vēlāk vasarā izraisa bumbieru rūsu. Mums trūkst herbārija materiāls, kas būtu ievākts pavasaros uz kadiķiem. Pēc sporām, kas izveidojušās uz kadiķiem, tās mikroskopējot, var noteikt uz kādu augu šī rūsas sēne būtu pārgājusi vēlāk vasarā. Būsim pateicīgi par pavasarī (parasti maijā) ievāktu un sakaltētu rūsas sēņu materiālu no kadiķu zariem, gan no parastā, gan arī no kazaku kadiķa (neaizmirstiet norādīt materiāla ievākšanas laiku un vietu, kā arī paši sevi - ievācēju un viņa adresi).

Attēlos pa kreisi un pa labi apakšā redzami inficēti kazaku kadiķi, bet attēlā augšā pa labi ir inficēts parastais kadiķis.

Dr. biol. Edgars Vimba,
Botānikas un ekoloģijas katedra
LU Bioloģijas fakultāte
Kronvalda bulvāris 4, Rīga, LV-1842;
e-pasts: evimba@lanet.lv

 

site stats