GADA SĒNE 2015

Phlebiopsis gigantea

Lielā pergamentsēne

 
 

Foto: T. Gaitnieks

Foto: T. Gaitnieks

Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2015 ir izraudzījusies lielo pergamentsēni Phlebiopsis gigantea (Fr.) Jülich. Lai gan šī sēne nav ne ēdama, ne aizsargājama, tomēr tai ir ļoti liela saimnieciskā nozīme. Lielā pergamentsēne aizsargā mūsu mežus pret citu sēni – trupi izraisošo sakņu piepi Heterobasidion annosum s.l. Mežaudzēs, kur biežāk sastopama lielā pergamentsēne, sakņu piepes infekcija celmos ir daudz mazāka. Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā „Silava” kopš 2006.gada veic pētījumus, lai Somijā ražoto bioloģisko preparātu „Rotstop” aizstātu ar līdzīgas iedarbības, bet no vietējiem pergamentsēnes izolātiem iegūtu preparātu. Tā kā Latvija ir mežu valsts (meži klāj aptuveni 54% no valsts teritorijas, bet aptuveni puse no mežiem ir privāti), tad, izvēloties šo sargājošo sēni par Gada sēni, vēlējāmies rosināt arī privāto mežu īpašniekus savos mežos veikt svaigu celmu apstrādi ar bioloģiskajiem preparātiem, lai ierobežotu sakņu trupes izplatību.

Sugas raksturīgās iezīmes

  • Koksni noārdoša bazīdijsēne, kas veido lielus klājeniskus augļķermeņus, parasti uz koksnes daļas, kas vērsta pret zemi. Bieži sastopama uz 2 – 3 gadus veciem nozāģētu vai izgāztu skuju koku stumbriem, celmiem un lielu dimensiju ciršanas atliekām. Izmērs - bieži var atrast līdz 70 cm garus un 15 – 20 cm platus augļķermeņus.

  • Lielās pergamentsēnes augļķermeņi klājeniski, veido plēvei vai garozai līdzīgus laukumus uz mirušas skujkoku koksnes. 

  • Raksturīga sugas pazīme ir krasas atšķirības izskatā svaigai mitrai sēnei un izkaltušai. Mitrumā tā cieši pieguļ pie substrāta, krāsa ir zilganpelēka, pelēkbalta, nedaudz puscaurspīdīga, konsistence ir vaskaina un mīksta. Savukārt sausumā un vecākiem augļķermeņiem to malas atdalās no substrāta, ierullējas uz iekšu, virsma ir krēmkrāsas vai dzeltenbrūna, bet konsistence – sausa un garozai līdzīga – šajā stāvoklī tā atgādina pergamentu vai sviestpapīru. No tā cēlies sēnes nosaukums.

  • Sēne galvenokārt aug uz priedes koksnes, bet labvēlīgos apstākļos var augt arī uz egles.

  • Vairāk augļķermeņu veidojas mitrās, ēnainās vietās grāvju un ieplaku tuvumā. 

  • Sēnes micēlijam attīstoties, koksnē veidojas oranži – brūns krāsojums. Sēne izraisa skuju koku balto trupi, bet tā nebojā dzīvus kokus.

  • Sēne veido bazīdijsporas un veģetatīvās sporas – oīdijas. Tieši oīdiju veidošanās ir ļoti svarīga īpašība, lai lielo pergamentsēni izmantotu bioloģisko preparātu ražošanā.

  • Dabā nereti izskatās līdzīga citām koksnes sēnēm, tādēļ precīzai noteikšanai vajadzīga speciālista konsultācija, apskatot paraugu vai sliktākajā gadījumā – labu fotogrāfiju.

Sugas vieta sistemātikā

  • Nodalījums Basidiomycota

  • Klase Agaricomycetes

  • Rinda Polyporales

  • Dzimta Phanerochaetaceae

  • Ģints Phlebiopsis

  • Suga Phlebiopsis gigantea (Fr.) Jülich

LVMI Silava zinātnieki būs pateicīgi, ja saņems informāciju (fotogrāfijas, augļķermeņi) par šo sēni. Mūs ļoti interesē augļķermeņi uz egles, īpaši egļu celmiem. Ja saņemsim precīzas norādes par sēnes augļķermeņiem, kas garāki par vienu metru, atradējiem centīsimies sarūpēt pārsteiguma balvas. Informāciju lūdzam sūtīt uz e-pastu talis.gaitnieks@silava.lv, tālr. 26463738.

AS „Latvijas valsts meži” katru gadu kopšanas cirtēs 5000 hektāru platībā celmus apsmidzina ar Somijā ražoto bioloģisko preparātu „Rotstop”, kura sastāvā ir lielās pergamentsēnes sporas. Tas būtiski ierobežo sakņu piepes sporu attīstību uz svaigi zāģētu celmu virsmas. Lēmums investēt līdzekļus celmu apstrādei, izmantojot nevis ķīmiskos, bet bioloģiskos preparātus, ir vērsts uz meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Tomēr, izmantojot „Rotstop”, apkārtējā vidē nonāk liels daudzums ģenētiski viendabīgas sēnes, kas var ietekmēt citu sēņu populācijas. Tāpēc Latvijā, līdzīgi kā citās mežsaimnieciski augsti attīstītās valstīs, tiek veikti pētījumi, lai atrastu vietējos lielās pergamentsēnes izolātus, no kuriem varētu ražot bioloģiskos preparātus. Šādi pētījumi LVMI „Silava” notiek kopš 2006. gada. Pētījumos ir iesaistīti arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes speciālisti, un par diviem Latvijas izcelsmes izolātiem ir saņemti LR patenti.

Tālis Gaitnieks,
Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", e-pasts: talis.gaitnieks@silava.lv


Post scriptum

2015. gads lielajai pergamentsēnei bija ļoti nelabvēlīgs. Rudenī, oktobra sākumā sēnes augļķermeņi nemaz nebija "dzīvespriecīgi", tā "atmodās" tikai ziemas sākumā pēc ilgstoša lietus perioda (sal. attēlus). Protams, AS „Latvijas valsts meži” turpināja lietot sēni celmu apstrādē un, tā kā Latvijā 50% mežu ir privāti, sugas nominācija par Gada sēni noteikti veicināja tās atpazīstamību privāto meža īpašnieku vidū. Domājams, tas rosinās viņus perspektīvā apsvērt celmu apstrādes lietderību mežizstrādes laikā. Mežzinātnes institūtā „Silava” darbi turpinājās, un cerams, ka Somijā ražoto bioloģisko preparātu „Rotstop” nākotnē nomainīs Latvijas izcelsmes preparāti.


Foto: T. Gaitnieks

Celms ar lielo pergamentsēni 2015. gada 1. oktobrī.


Foto: T. Gaitnieks

Celms ar lielo pergamentsēni 2015. gada 20. decembrī.

 

site stats