GADA SĒNE 2014

Boletus projectellus

Dzīslkāta beka

 
 

Foto: I. Viļumsone, 2013

Foto: E. Mūkins, 2013

Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2014 ir izraudzījusies dzīslkāta beku (Boletus projectellus (Murrill) Murrill). Tādu godu šī beka izpelnījusies ar to, ka pērnruden ir ļoti spēji un uzkrītoši “pieteikusi” savu klātbūtni Latvijas sēņu valstībā. Proti, septembrī uz Dabas muzeja sēņu izstādi vairāki apmeklētāji atnesa no dažādām jūras piekrastes vietām skaistas, līdz šim neredzētas beciņas ar sarkanbrūnu cepurīti un krasi izteiktu smalku dzīslojumu uz slaidā kātiņa. Vēlāk izrādījās, ka tā ir Boletus projectellus – suga, kas daudzus gadu desmitus bijusi zināma vienīgi Ziemeļamerikā, vēlāk arī Taivānā. Tikai pagājušā gadsimta beigās tā pamanīta arī Eiropā – konkrēti, Lietuvā, Kuršu kāpā, kur līdz atklājuma publiskošanas brīdim (2007. gadā) paspējusi jau pamatīgi izplatīties. Arī pērnruden Latvijā tā atrasta tikai piejūras kāpu zonā, ne tālāk kā 1 km no krasta. Izceļot šīs bekas zīmīgāko izskata īpatnību, to latviski nosaucām par dzīslkāta beku.

Sugas raksturīgās iezīmes

  • Cepurīte: ar sarkanīgi brūnu virsmiziņu, kura sniedzas pāri malai; diametrs 4-20 cm, forma kā jau bekai.

  • Stobriņi cepurītes apakšā: spilgti dzelteni, šķērgriezumā apaļi, diametrs 0,5-2 mm, garums 1-2,5 cm.

  • Kātiņš: dzeltenbrūns ar smalku garenvirzienā izstieptu dzīslojumu; garums 10-25 cm, resnums 1-5 cm.

  • Mīkstums: bālgans bez izteiktas smaržas un ar skābenu garšu; griezumā lēnām kļūst viegli dzeltenbrūns.

  • Biotops: smilšaini priežu meži.

  • Ēdamība: ēdama, uzreiz cepama.

Sugas vieta sistemātikā

  • Bazīdijsēņu nodalījums (Basidiomycota)

  • Himēnijsēņu klase (Homobasidiomycetes)

  • Beku rinda (Boletales)

  • Beku dzimta (Boletaceae)

  • Beku ģints (Boletus)

  • Dzīslkāta beka (Boletus projectellus (Murrill) Murrill)

Piezīme. Dažkārt šīs sugas apzīmēšanai lieto sinonīmu Boletellus projectellus (Murrill) Singer.

Ceram, ka jaunajā sēņu sezonā nākamie dzīslkāta bekas atradēji, atcerēdamies, cik intriģējoša ir tāda ienācēja no cita kontinenta un kādā godā tā celta, ziņos par saviem atradumiem arī mums. Savam ziņojumam kā dokumentālu apliecinājumu noteikti pievienojiet puslīdz labas kvalitātes fotogrāfiju. (Vienīgi ņemiet tikai vērā, ka daudzu mobilo telefonu fotokamerām minimālais uzņemšanas attālums ir ap 50 cm, un tuvāks objekts attēlā iznāk stipri neass.)

Edgars Mūkins,
Latvijas Mikologu biedrība,  e-pasts: mikologu.biedrība@inbox.lv
Vietnes senes.lv + fungi.lv, e-pasts: latvijas.senes@inbox.lv


Post scriptum

Pateicoties tam, ka līdz ar pasludināšanu par Gada sēni dzīslkāta bekai tika pievērsta plašas sabiedrības uzmanība, 2014. gada sezonā daudzi sēņotāji ziņoja Latvijas Dabas muzejam, vietnei senes.lv un Latvijas Mikologu biedrībai par jauniem šīs sugas atradumiem, tos apliecinot ar fotogrāfijām un/vai ievāktajiem paraugiem. Bekas tika uzietas gar praktiski visu Latvijas jūras piekrasti, lielākoties atkal šaurā joslā līdz ~1 km no krasta vai nedaudz ārpus tās. Tomēr dažos gadījumos bekas tika atrastas arī desmitiem km no jūras, vienuviet pat visai lielā grupā (>50 eks.). Bez tam tika saņemtas dažas ziņas par atradumiem vēl pirms 2013. gada, tiesa, bez fotogrāfiska apliecinājuma.


Foto: Z. Putniņa, 2014

Foto: A. Stūlbergs, 2014

Arī 2015. gada sezonā, lai gan šī suga vairs nebija Gada sēnes godā, sēņotāji turpināja ziņot par tās atradumiem. To skaitā bija ziņojumi par bekas atrašanu milzīgās grupās - līdz <300 eks. piekrastē un līdz >100 eks. iekšzemē.


Foto: M. Strautiņš, 2015

2016. gada sezonā, dzīslkāta bekas īpašajam statusam aizejot tālākā pagātnē, sēņotāju ziņojumi mikologiem arvien vairāk apsīka. Tomēr dažas jaunas ziņas pienāca, t.sk. par ražīgu atradni izstrādātā kūdras purvā pie Salaspils.

Detālāka informācija atrodama vietnes senes.lv, kura bija uzņēmusies visu sugas novērojumu apkopošanu, sadaļā "Dzīslkāta beka Latvijā", bet vēl detālāka, taču tikai angļu valodā - mūsu biedrības vietnē, sadaļā "News Reports".

Saskaņā ar pētījumiem molekulārā līmenī, kuri publicēti 2015. gadā, dzīslkāta beka patiesībā pieder citai ģintij un ir latīniski dēvējama par Aureoboletus projectellus (Murrill) Halling.


site stats