GADA SĒNE 2007

Leucopaxillus giganteus

Milzu baltmietene

 
 

Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2007 ir izvēlējusies izmēros iespaidīgo milzu baltmieteni.

Sugas sistemātika

  • Bazīdijsēņu nodalījums (Basidiomycota)

  • Atmateņu rinda (Agaricales)

  • Pūkaiņu dzimta (Tricholomataceae)

  • Milzu baltmietene Leucopaxillus giganteus (Sibthorp.:Fr.) Singer

Sugas īss apraksts

Milzu baltmietene ir viena no lielākajām cepurīšu sēnēm. Sēne ir nedzīvās zemsedzes un humusa saprotrofs, aug mežmalās, pļavās, parkos, dārzos, zālainās vietās, reizēm veido ļoti lielus raganu apļus un lielas grupas. Latvijā sastopama diezgan bieži.

Augļķermeņa uzbūve

Cepurīte var sasniegt 10-40 cm platumu, sākumā tā ir izliekta, vēlāk piltuvveida, netīri balta līdz iedzeltena, vecumā brūngana, viļņaini izlocīta, rievaina, sausa, ar sākumā ieritinātu, vēlāk saplaisājušu malu. Mīkstums bālgans, sīksts, ūdeņains, ar rūgto mandeļu smaržu un garšu. Lapiņas krēmkrāsā, plānas, ciešas, gar kātiņu nolaidenas, viegli no cepurītes atdalāmas. Kātiņš 6-7 cm garš, 3-5 cm resns, cepurītes krāsā, gluds, kails, vecām sēnēm saplaisājis, ciets, blīvs.

Interesanti fakti

Milzu baltmietenes veidotie raganu apļi nereti dārzos traucē kultūraugu augšanu, gadās, ka sēņotnes ietekmē sāk kalst pat koki un krūmi. Senatnē tādu apļu rašanos saistīja ar raganu dejām, bet mūsdienās pat ar lidojošo šķīvīšu nosēšanās vietām. Patiesībā vainīga ir blīvā sēņotne, kas patērē lielu daudzumu ūdens un barības vielas.

Sēnes izmantošana

Milzu baltmietene ir ēdama pēc iepriekšējas novārīšanas, derīga cepšanai un žāvēšanai. Pēc dažu autoru domām var izraisīt gremošanas traucējumus, savukārt vācu literatūrā atzīta par ļoti garšīgu ēdamo sēni.


Sugas fotoilustrācijas

Foto: E. Mūkins


site stats