GADA SĒNE 2005

Phaeolepiota aurea

Zelta brūnsardzene

 
 

Latvijas Mikologu biedrība par Gada sēni 2005 ir izvēlējusies zelta brūnsardzeni. Šai lielajai, zeltaini dzeltenajai sēnei, kas smaržo pēc rūgtajām mandelēm, ir izliekta 10-25 cm plata cepurīte ar bārkstainu malu un graudainu virsmu. 10-30 cm augstais un 1,5-4 cm platais kātiņš zem aptverošā gredzena ir grumbuļains. Piestiprinātās lapiņas ir ciešas, bālas, ar laiku kļūst rūsgani bālas. Reizēm šo sēni iedala tīmekleņu (Cortinariaceae) dzimtā, jo tās sporas ir oranžbrūnas.

  • Augšanas laiks: no septembra līdz novembrim

  • Augšanas vieta: bagātās augsnēs, skat. zemāk

  • Sastopamība: samērā bieži, veido raganu apļus

  • Ēdamība: nav īsti zināma, zinātnieku domas dalās

Zelta brūnsardzene ir viena no skaistākajām un vieglāk atpazīstamajām cepurīšu sēnēm, kurai tomēr ir daudz noslēpumu. Tomēr to pazīst tikai retais, neskatoties uz to, pēdējos gados brūnsardzene sākusi parādīties aizvien biežāk. Tas saistīts ar to, ka vairāk kļuvis tās augšanai piemērotu vietu - trūdvielām un nitrātiem bagātu augšņu mežmalās, krūmājos, ceļmalās, parkos, īpaši tur, kur aug nātres, bet savukārt sēņotāji šādas vietas nav pārāk iecienījuši. Parasti tās aug lielās grupās un pat veido “raganu apļus”.

Zelta brūnsardzene sastopama Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Ziemeļāfrikā. Rietumeiropā tā aizvien tiek uzskatīta par retu sugu.

Par to, vai šī sēne ir ēdama, domas dalās. Zelta brūnsardzene satur zilskābi, taču tās daudzums sēnē ir niecīgs un tā izzūd jau sēnes gatavošanas procesā. Daudzi autori uzskata to par labu ēdamo sēni, savukārt citos literatūras avotos minēts, ka tā var izraisīt gremošanas traucējumus un vieglu saindēšanos.

Zelta brūnsardzene iecelta gada sēnes godā, lai iepazīstinātu ar to un ievāktu ziņas par tās sastopamību Latvijā.


Sugas fotoilustrācijas

Foto: E. Mūkins


site stats